Kā Sākt Veidot Savu Pirmo Budžetu
Vienkāršs ceļvedis pirmajiem soļiem budžeta plānošanā bez sarežģītām formulām vai grūtiem matemātikas uzdevumiem.
Lasīt tālākUzzini kā izvirzīt finansiālus mērķus, kas tiešām ir sasniedzami un kā tiem pieiet pakāpeniski.
Finanšu mērķu izvirzīšana ir pirmais solis uz labāku naudas pārvaldību. Bet lielākajai daļai cilvēku problēma nav tas, ka viņi neizvēlas mērķus — problēma ir tas, ka viņi izvēlas pārāk ambiciozus mērķus, kas nekad netiek sasniegti.
Reālistiski mērķi atšķiras no sapņiem. Sapnis ir "kļūt bagātam". Reālistisks mērķis ir "uzkrāt 500 eiro naudas pūlī nākamajos trīs mēnešos." Redziet starpību? Viena ir iespējama, otra ir vāga vēlme.
Galvenā ideja: Mērķiem jābūt konkrētiem, mērāmiem un sasniedzamiem ar taviem pašreizējiem ienākumiem un situāciju. Tas nozīmē pierakstīt ciparus, nevis vēlmes.
Labākais veids, kā izvirzīt reālistiskus mērķus, ir izmantot SMART principu. Tas nozīmē, ka tavs mērķis ir:
Nevis "uzkrāt naudu", bet "uzkrāt 1000 eiro" vai "apmaksāt kredītkarti pilnībā".
Jābūt skaidram, kā tu zināsi, kad mērķis ir sasniegts. Cipari palīdz.
Vai tu reāli vari to izdarīt ar savu ikmēneša ienākumu? Ja nē, mērķis ir pārāk augsts.
Vai šis mērķis tiešām ir svarīgs tev? Nevis tikai tāpēc, ka tas izklausās labi?
Jāzina, kad to sasniegt. "Iepēc nākamajos 12 mēnešos" ir daudz labāk nekā "iepēc".
Šis materiāls ir izglītojošs resurss, nevis finansiālā padomdevēja vai investīciju ieteikums. Tavā situācija var būt unikāla, un tas, kas darbojas vienam cilvēkam, var nefungēt citam. Pirms lielu finanšu lēmumu pieņemšanas, ieteicams konsultēties ar sertificētu finanšu konsultantu vai personīgo bankas speciālistu, kurš pazīs tavu situāciju detalizēti.
Tā teikt, mērķis ir "uzkrāt naudu". Tas ir grūts, vāgs un neiespējams izmērīt. Bet mērķis ir "uzkrāt 500 eiro avārijības fondam nākamajos 10 mēnešos, paņemot 50 eiro no katras algas". Tas ir konkrēts, mērāms un — ja tavs ienākums to atļauj — sasniedzams.
Vai citāds piemērs: tā vietā lai saku "samazināt izdevumus", saki "samazināt ēšanu ārpus mājas par 30%, kas nozīmē ietaupīt aptuveni 60 eiro mēnesī". Tā ir daudz skaidrāka un vieglāk sekojama.
"Būt atbildīgam ar naudu"
Labāks mērķis:"Pierakstīt visus izdevumus 30 dienas, lai redzētu, kur patiesībā iet nauda"
"Atmaksāt parādu"
Labāks mērķis:"Atmaksāt kredītkarti pilnībā līdz Decembrim, ikmēnesī maksājot par 200 eiro vairāk nekā minimums"
Sāc ar vienu mērķi, nevis pieciem. Sēdi uz 15 minūtēm un pieraksti: "Kāds ir mans finansiālais stresa avots šobrīd?" Iespējams, tas ir parāds, iespējams, tas ir, ka nav uzkrājumu, vai iespējams, tas ir, ka vienkārši nezini, kur iet nauda.
Tad saki: "Ko es varu darīt nākamajā mēnesī, lai to uzlabotu?" Tas var būt tik vienkāršs kā "pierakstīt izdevumus" vai "parunāt ar banku par procenta likmi". Nekas liels, tikai viens solis.
Kad viena lieta darbojas, pievieno nākamo. Mērķi ir vēl efektīvāki, ja tiem ir "miļ noteikums": tas nozīmē, ka tu paši lēmi, ka tas ir svarīgi, nevis tāpēc, ka kāds cits teica, ka tam vajadzētu būt svarīgam.
Finanšu mērķi nav jābūt grandioziem, lai būtu efektīviem. Vienkārši mērķi — konkrēti, izmērāmi un sasniedzami — bieži vien vairāk palīdz nekā lieli sapņi. Ja tu sāc ar vienu reālisku mērķi un to sasniedz, tu iegūsi pārliecību, kas nepieciešama, lai turpinātu.
Svarīgākais ir sākt tagad. Pat ja tas ir tikai 50 eiro uzkrājums vai pirmais solis parāda samazināšanā — tas jau ir progress. Un progress ir tas, kas skaita.